2. diena (13.aprīlis)

 

Sveicieni pūpolsvētdienā.

Šodien savu laimes kripatiņu atradu pīrāgu cepšanas priekā. Jo vairāk tādēļ, ka šis laiks bija kopīgs ar meitiņu. Tādu kopīgu brīžu ir diezgan maz tādēļ tie iepriecina. Pīrādziņi sanāca ļoti skaisti bija pārītis, kas smaidīja mums no pannas kad tos ņēmām nost.  Smaidīja un mēs smaidījām tiem pretīm.

Sacepot pīrāgus devāmies apciemot opīti. Ejot ar meitiņu šo ceļa gabalu mums parasti notiek dažādas sarunas. Šoreiz viņa apstājas un saka :"Paldies, ka esmu." .... Mani pārņēma savādas izjūtas. Trīs vienkārši vārdi, bet vai tie kādreiz tiek pateikti? Nevarēju saprast vai šis teikums domāts man kā mātei (sirdī ielīja siltums), vai tā bija pateicība visumam. Un atlikošo ceļa gabalu domāju par to, cik bieži un vai vispār mēs pasakāmies sev, pasaulei par to ka mēs esam?

Tādēļ es sev saku "PALDIES EVITA, KA ESI!" Jo pasaule noteikti zaudētu kaut kaut ko īpašu, ja es tajā nebūtu. Tāpat kā mēs visi. Pateiksimies katrs sev par to, ka esam. :)

Lai jauka Jums šī svētdiena!