Grāmatas

Gaidot savu mazo man ļoti sagribējās izlasīt visas bērnības grāmatas kas atrodamas mūsu mājas grāmatu plauktos. Bērnībā nebiju liela lasītāja. Pārskatīju visus bērnu grāmatu plauktus un atradu daudz grāmatas, kas no manas puses bija pamestas novārtā. Nu jau meitai tūlīt, tūlīt paliks divi gadi, bet joprojām vēlme lasīt bērnu grāmatas nav pārgājusi. Patreiz lasu šo grāmatu

esmu jau tikusi līdz trešai nodaļai. Interesanti cik daudz patiesi labu domu graudu šai grāmatā autors ir pateicis. Mācot, audzinot un norādot bērniem uz lietām ko man šķiet šai laikā grūti atrast grāmatās. Varbūt arī kļūdos.

Bet vai mūsu jaunatne lasa grāmatas varbūt kā es nevienu grāmatu nepaņem rokā?

Grāmatas ko līdz šim esmu izlasījusi

No visām šīm grāmatām divas ir tādas kas man nepatika.

1.L.Kerola "Alise Aizspogulijā". Šī grāmata man likās, atvainojos par izteicienu, "slima suņa murgi" tik nesaprotama, tik neinteresanta, tik.... es pat nespēju to izlasīt līdz galam. Vai tiešām tā skaitās bērnu grāmata, varbūt es ar pieauguša cilvēka prātu nespēju to uztvert? Šai grāmatai pieķēros ar interesi, jo bērnībā man šī mūltene nepatika. Domāju varbūt grāmata ir labāka, parasti jau tā ir, bet šis nav tas gadījums. Grāmata ir vēl briesmīgāka. Varbūt, ka tas izskaidrojams ar to ka šo grāmatu sarakstījis matemātiķis?

2. A.Lingrēna "Karlsons kas dzīvoja uz jumta". Satura ziņā man pat ļoti patika. Mani tikai tracināja šis Karlsons tik egoistisku, lielīgu, svarīgu, nozīmīgu utt. es viņu neatceros no krievu mūltenē. Man šīs multenes pat ļoti patika, bet grāmatā... Viss viņam bija pārākā pakāpē.

Vēl ar lielu interesi izlasīju "Kapteiņa granta bērnus". Visu laiku salīdzinot ar krievu filmu un jā grāmatā ir daudzas lietas savādākas. Laikam, lai filma būtu piedzīvojumiem bagātāka tad scenāristi kaut ko pielikuši klāt kaut ko noņēmuši nost.

Man ļoti patīk šis proces LASĪT BĒRNU GRĀMATAS.