KRR

Ir beidzies kāds jauks apmaiņas projekts (mēs to saucam par KRR (klasiskais round robin)). Es biju izvēlējusies Lick Tedy lācīšus, kurus biju iesākusi šūt piedzimstot manai mazajai princesei. Divus izšujot sapratu, ka savu ieceri nespēšu īstenot. Tādēļ tiklīdz bija tāda iespēja iesaistijos šādā pasākumā, lai iegūtu to ko pašas spēkiem man nebūtu izdevies izdarīt. Lūk kādus mīļukus es ieguvu pēc astoņu mēnešu sadarbības ar pārējām meitenēm.

Ja mana iecere īstenosies tad no šiem mīļukiem taps pusdienu snaudas pleds manai mazajai meitiņai uz divu gadu jubileju.
Tālāk parādīšu savu ielikto "artavu" šai projektā. Kā pirmo izšuvu Satiinas herioglifus.

Uz melnā auduma man nesagādāja nekādu problēmu šūt. Kad internetā redzēju šīs shēmas nekad tās nesaglabāju un vienmēr šķīru pāri, jo mani mūlsina šis herioglifs kura nozīmi es nezinu. Protams, ka i-neta plašumos pašu "velnu" varot atrast arī tulkojumu, tomēr tas man neievieš nekādu uzticību. Izšujot šo motīvu krāsas mani pilnībā apbūra. Tā kā es šuvu pa vakariem tad gaismu spēle ar šīm krāsām mani pārsteidza. Tagad es uz tiem lūkojos nedaudz savādāk un pat esmu ieglabājusi savā datorā shēmas... katram gadījumam.
Otrs mans darbiņš bija Xelluc gadalaiki

Es izvēlējos šūt pavasari, jo esmu pavasara bērns un mani kaut kā tas uzrunāja. Tā kā biju otrā kas izšuva tad jau saņēmu ar daļēji padarītu darbiņu, kas protams radīja lielāku prieku un stimulu izšūt. Līdz šim es šādu gada laika variantu nebija redzējusi tamdēļ bija ļoti interesanti to izšūt. Man patika Xelluc ideja sakarā ar tā noformējumu, bet par tām iecerēm, lai Xelulucis runā pats. Zinu tikai to ka ideja jānoglabā kaut kur dziļi ideju lādītē.
Trešais mans darbiņš tika šūts Ozoliņas iepriecināšanai.

Manā kontā jau ir vairāki TT lācīši. Kad Ozoliņa pateica savu izvēli es grūtsirdīgi nopūtos, jo šo lāču BB ir īsts pārbaudījums manām nervu šūnām. Varbūt kāds šuj šo BB apmēram kā nu tur sanāk, bet man ir kaut kāda "slimība" darīt to tieši kā ir rādīts. Mani tas tracina, apgrūtina, dzen izmisumā, bet savādāk neprotu. Protams, ka ir arī man atšķirības no orģināla, bet es cenšos... Gatavi šie lāčuki vienmēr mani atkal pārliecina par to, ka tie ir šo pūļu vērti.
Pēdējais motīvs bija solles.

Pirmais pārsteigums man bija jau paciņu atverot un ieraugot izmērus, kas patiesi mani pārsteidza. Tie bija mazāki kā es biju iedomājusies, bet noformējot protams izmērs nedaudz palielināsies.