Grāmatas

Gaidot savu mazo man ļoti sagribējās izlasīt visas bērnības grāmatas kas atrodamas mūsu mājas grāmatu plauktos. Bērnībā nebiju liela lasītāja. Pārskatīju visus bērnu grāmatu plauktus un atradu daudz grāmatas, kas no manas puses bija pamestas novārtā. Nu jau meitai tūlīt, tūlīt paliks divi gadi, bet joprojām vēlme lasīt bērnu grāmatas nav pārgājusi. Patreiz lasu šo grāmatu

esmu jau tikusi līdz trešai nodaļai. Interesanti cik daudz patiesi labu domu graudu šai grāmatā autors ir pateicis. Mācot, audzinot un norādot bērniem uz lietām ko man šķiet šai laikā grūti atrast grāmatās. Varbūt arī kļūdos.

Bet vai mūsu jaunatne lasa grāmatas varbūt kā es nevienu grāmatu nepaņem rokā?

Grāmatas ko līdz šim esmu izlasījusi

No visām šīm grāmatām divas ir tādas kas man nepatika.

1.L.Kerola "Alise Aizspogulijā". Šī grāmata man likās, atvainojos par izteicienu, "slima suņa murgi" tik nesaprotama, tik neinteresanta, tik.... es pat nespēju to izlasīt līdz galam. Vai tiešām tā skaitās bērnu grāmata, varbūt es ar pieauguša cilvēka prātu nespēju to uztvert? Šai grāmatai pieķēros ar interesi, jo bērnībā man šī mūltene nepatika. Domāju varbūt grāmata ir labāka, parasti jau tā ir, bet šis nav tas gadījums. Grāmata ir vēl briesmīgāka. Varbūt, ka tas izskaidrojams ar to ka šo grāmatu sarakstījis matemātiķis?

2. A.Lingrēna "Karlsons kas dzīvoja uz jumta". Satura ziņā man pat ļoti patika. Mani tikai tracināja šis Karlsons tik egoistisku, lielīgu, svarīgu, nozīmīgu utt. es viņu neatceros no krievu mūltenē. Man šīs multenes pat ļoti patika, bet grāmatā... Viss viņam bija pārākā pakāpē.

Vēl ar lielu interesi izlasīju "Kapteiņa granta bērnus". Visu laiku salīdzinot ar krievu filmu un jā grāmatā ir daudzas lietas savādākas. Laikam, lai filma būtu piedzīvojumiem bagātāka tad scenāristi kaut ko pielikuši klāt kaut ko noņēmuši nost.

Man ļoti patīk šis proces LASĪT BĒRNU GRĀMATAS.

Gaidot Valentīndienu.

Kad pret gaismu paceļam kristālu, tas uz sienas uzspīdina varavīksnes. Kad tam viegli piesitam ar karoti, tas ieskanas kā zvaniņš. Taču, nometot to uz grīdas tas sašķīst bezkrāsainos, nekustīgos gabalos.

Cilvēki, mums dažreiz par izbrīnu, mēdz būt trausli kā stikls. Ir tik viegli aizmirst to, kas mūsu mīļajiem vai seniem paziņām liek atplaukt vai dziedāt. Šo cilvēku īpašības, kas lika mums viņus iemīlēt, uzskatām kā pašas par sevi saprotamas.

Kad aizmirstam, kā ieskatīties un ieklausīties mūsu mīļajos, kā viņus novērtēt, kļūstam nevērīgi. Pārāk bieži aiz tīras nevērības mūsu attiecības notrulinās un apsīkst, izjūk un izbeidzas, No tā var izvairīties, Pievēršot uzmanību citu cilvēku vajadzībām un jūtām.

........

Šai sakarā es esmu padarbojusies un izšuvusi kartiņas. 

Izšuvumi nav lieli tā kā tie daudz laika neaizņēma, bet kartiņu noformēšana tas jau bija savādāk. Sākumā noformēšanas idejas nekādi negribēja doties man rokās. Bet tad lēnām, lēnām idejas kā tāds ūdenskritums man sāka gāzties virsū spēju tās tik realizēt. Pabeidzot darbu jutos patiesi nogurusi un iztukšota. Tas laikam nozīmē tikai to kad šajos darbos 100% ieliku visu savu sirdi. Ceru, ka kartiņu saņēmēji sajutīs kādu mīlestības stariņu ko izstaro šīs kartiņas.
Un kā tad Valentīn diena iedomājama bez sirdīm. Arī es sašuvu vairākas, lai katram mīļam cilvēkam var kripatiņu no savas sirsniņas pasniegt.

Sirsniņas nav lielas apmēram 18cm garas, bet mīkstas. Materiāli parasts kokvilnas audums, pildāmais materiāls un dažādi noformēšanas sīkumi.

Kas jauns manā radošajā dzīvē.

Sveikas visas radošās personības.
Man tik ļoti patīk lasīt jūsu blogus kas patiesi mani iedvesmo. Kuri man sniedz daudz jaunu ideju un vēlēšanos darboties.
Bet kad ieraudzīju pati sava bloga pēdējā ieraksta datumu nobrīnījos. Laikam manī nemīt rakstniecības gars, lai spētu rakstīt vismaz katru nedēļu. Tomēr es centīšos sevi disciplinēt un iegriezties šeit biežāk un pastāstīt kas jauns manā radošajā dzīvē.
Lūk ko jaunu esmu sastrādājusi pa šiem nu jau gandrīz diviem mēnešiem.
Vispirms parādīšu dāvanu mammai Ziemassvētkos. Reiz ar viņu un mazo māsu bijām Barselonā pēc šī ceļojuma mamma nekādi nevarēja uztaisīt bildes. Un man ienāca prātā izveidot viņai skaistu albumu tieši ar šī ceļojuma bildēm. Lūk albūmiņš

Šuvu ar melanžētu sarkano diegu

Uz balta Zweigart 22 count Hardanger auduma

Nākamais darbiņš tika darināts priekš kādas mazas meitenes Anglijā. Iemesls kamdēļ es šai meitenītei šo dāvanu darināju atrodams Krusduriens.lv lapā Ziemassvētku AP bērniem izsludinātā projektiņa ietvaros. 

Lūk mans veikums

Izšuvuma gan šoreiz mazāk, bet tomēr pēc ilgāka laika atkal padarbojos ar šujmašīnu. Tā kā mazajai angļu jaunkundzei patīk Somebunny sērijas zaķi tad izvēlējos šo tematiku par pamatu. Pašai nemanot zaķa gadam uzšuvu arī rotaļu zaķi. Man vienkārši gribējās iemēģināt šūšanas prasmes kādā rotaļlietā.

Šī projekta ietvaros arī mana mazā jaunkundze saņēma dāvaniņu. Dāvaniņu darināja Xelluc. Paldies viņai par to. Lūk dāvaniņa 

Visu vakaru mana meitiņa šo burvīgo lellīti lika gulēt. Viņai tikai nekādi nebija saprotams kamdēļ lellītei guļot neveras actiņas ciet, bet to viņa veiksmīgi atrisināja uzsedzot uz acīm segu.

Šādi bija mani gada nogales darbi, bet es neapstājos un darbojos tālāk.

KRR

Ir beidzies kāds jauks apmaiņas projekts (mēs to saucam par KRR (klasiskais round robin)). Es biju izvēlējusies Lick Tedy lācīšus, kurus biju iesākusi šūt piedzimstot manai mazajai princesei. Divus izšujot sapratu, ka savu ieceri nespēšu īstenot. Tādēļ tiklīdz bija tāda iespēja iesaistijos šādā pasākumā, lai iegūtu to ko pašas spēkiem man nebūtu izdevies izdarīt. Lūk kādus mīļukus es ieguvu pēc astoņu mēnešu sadarbības ar pārējām meitenēm.

Ja mana iecere īstenosies tad no šiem mīļukiem taps pusdienu snaudas pleds manai mazajai meitiņai uz divu gadu jubileju.
Tālāk parādīšu savu ielikto "artavu" šai projektā. Kā pirmo izšuvu Satiinas herioglifus.

Uz melnā auduma man nesagādāja nekādu problēmu šūt. Kad internetā redzēju šīs shēmas nekad tās nesaglabāju un vienmēr šķīru pāri, jo mani mūlsina šis herioglifs kura nozīmi es nezinu. Protams, ka i-neta plašumos pašu "velnu" varot atrast arī tulkojumu, tomēr tas man neievieš nekādu uzticību. Izšujot šo motīvu krāsas mani pilnībā apbūra. Tā kā es šuvu pa vakariem tad gaismu spēle ar šīm krāsām mani pārsteidza. Tagad es uz tiem lūkojos nedaudz savādāk un pat esmu ieglabājusi savā datorā shēmas... katram gadījumam.
Otrs mans darbiņš bija Xelluc gadalaiki

Es izvēlējos šūt pavasari, jo esmu pavasara bērns un mani kaut kā tas uzrunāja. Tā kā biju otrā kas izšuva tad jau saņēmu ar daļēji padarītu darbiņu, kas protams radīja lielāku prieku un stimulu izšūt. Līdz šim es šādu gada laika variantu nebija redzējusi tamdēļ bija ļoti interesanti to izšūt. Man patika Xelluc ideja sakarā ar tā noformējumu, bet par tām iecerēm, lai Xelulucis runā pats. Zinu tikai to ka ideja jānoglabā kaut kur dziļi ideju lādītē.
Trešais mans darbiņš tika šūts Ozoliņas iepriecināšanai.

Manā kontā jau ir vairāki TT lācīši. Kad Ozoliņa pateica savu izvēli es grūtsirdīgi nopūtos, jo šo lāču BB ir īsts pārbaudījums manām nervu šūnām. Varbūt kāds šuj šo BB apmēram kā nu tur sanāk, bet man ir kaut kāda "slimība" darīt to tieši kā ir rādīts. Mani tas tracina, apgrūtina, dzen izmisumā, bet savādāk neprotu. Protams, ka ir arī man atšķirības no orģināla, bet es cenšos... Gatavi šie lāčuki vienmēr mani atkal pārliecina par to, ka tie ir šo pūļu vērti.
Pēdējais motīvs bija solles.

Pirmais pārsteigums man bija jau paciņu atverot un ieraugot izmērus, kas patiesi mani pārsteidza. Tie bija mazāki kā es biju iedomājusies, bet noformējot protams izmērs nedaudz palielināsies.

Neierasts apmaiņas projekts

Nezinu kas pasvieda ideju bet krustdūriena meitenes izdomāja uzrīkot dzimšanas diena AP. Doma tāda šis projekts notiek visa gada garumā. Visas kas vēlas piesakas šai pasākumā tad tiek izlozētas padāvināmās un proces var sākties. Mums šoreiz bija divas apdāvināmās kā arī saņēmām katra par divām dāvanām. Vēlreiz liels paldies mūsu kuratotei Helai par visa šī pasākuma pāraudzīšanu. Varu teikt paldies jo esmu gan saņēmusi savas dāvanas, gan uzdāvinājusi saviem draudziņiem. Es biju tā laimīgā, kas dāvanas saņēma pati pirmā (tā nu tas iekrita). Padalīšos ar tām arī ar jums kaut arī tikai virtuāli..
 Pirmo dāvanu saņēmu no Prieka. Šī dāvana tieša nozīmē pati klauvēja pie manām durvīm, kas protams pats par sevi jau bija liels pārsteigums. Saņēmu šo lielisko trauciņu komplektu

Trauciņi bija noslēpti ļoti skaistās kastēs, apsieti ar pieskaņotu lentu. Tik labi noformētu dāvanu nebiju saņēmusi jau sen. No tā es sapratu, ka ne tikai saturam ir nozīme. Kas man patīk visā šai pasākumā visvairāk, ka atverot savu virtuves skapīti un ieraugot šos trauciņis kuros glabāju protams tējas (esmu zāļu tēju piekritēja) es vienmēr atceros dāvinātāju t.i. Prieku. Paskat cik jauki skan Prieks ienesa manā mājā prieku. 
Otra dāvana atceļoja pie manis no Ventspils, to man uzdāvināja Ozoliņa.

Saņēmu patiesi iespaidīga tilpuma pludmales somu. Pludmales tādēļ, ka balta un lai ikdienā tik ļoti nenosmērētu tad lietoju to braucot uz pludmali. Ko tik tur nevar salikt iekšā! Patiešām tilpums pārsteidz. Un šis lakoniskais izšuvums uz somas vienkārš pēc savas būtības, bet tik efektīgs. Saņēmu arī kastīti (tās vien mēr noder) un grāmatiņu par draugiem. Zinu ka tuvā vai varbūt tālā nākotnē šie motīvi kurus es saņēmu kā dāvanu arī pati izšūšu. Tie mani jau uzrunāja redzot datora ekrānā, bet klātienē tie pārliecināja pilnīgi.

Kāds neirasts mazuļa RR

Daudzas no mums zina par visiem iespējamiem RR (mazuļa, klasisko, pārsteiguma). Krustduriena mājas lapā tika gaidīts kārtējais krustiņbēbis. Un kā tas pienākas mēs gribējām arī šim bebim sarūpēt krustiņmāsu pūriņu. Bet Matīsa (tā sauc bērniņu kurš nu jau kādu laiku ir kopā ar savu mammīti) mamma atteicās no šī pasākuma. Tomēr pavisam bez mazuļa RR arī neiztika. Tas bija savdabīgs un ne tāds kā visi citi. Matīsa mamma mums piedāvāja kādu tradīciju kas novērojama Holandiešiem (krustiņbēbis dzīvo Holandē). Piedzimstot mazulim tiek visiem draugiem, radiem, paziņām izsūtītas kartiņas ar norādi kas piedzimis, kad piedzimis utt. Es saņēmu šādu kartiņu.

 

Savukārs saņemot šādu kartiņu tu sūti savu apsveikumu jaunajai ģimenei. Man veikums un klāt kā mazu dāvaniņu es uzšuvu savu pirmo zeķzaķi.

Tīģeris māsai

Šis tīģeris tapa māsai kā dzimšanas dienas dāvana.

Es jau gadus trīs atpakaļ izvēlējos tīģeri, ko izšūt savai mazajai māsai kā dzimšanas dienas dāvanu. Taču tas bija maniem spēkiem par lielu. Sapratusi, ka iepriekšējo tīģeri es nemūžam nepabeigšu to pametu. Bet tā kā šis ir tīģera un mans māsas dzimšanas gads mani šī doma sāka urdīt ar vien vairāk un vairāk. Es sapratu man tas ir jāizdara par katru cenu. Un tā māsa ieguva šo skaisto tīģeri savā īpašumā tieši tīģera gadā, par ko esmu bezgala priecīga.  Tā kā viss notiek tā kā tam jānotiek.
Mani tikai fascinē (jau kuro reizi) kāda lieta. Sākot šūt es bieži domāju nu kas tur sanāks krāsas klājas tik, kā lai pasaka, neregulāri, tik nepareizi pēc pirmā skata, bet beigās kopskatā izveidojas fantastisks darbs.