Kad pret gaismu paceļam kristālu, tas uz sienas uzspīdina varavīksnes. Kad tam viegli piesitam ar karoti, tas ieskanas kā zvaniņš. Taču, nometot to uz grīdas tas sašķīst bezkrāsainos, nekustīgos gabalos.
Cilvēki, mums dažreiz par izbrīnu, mēdz būt trausli kā stikls. Ir tik viegli aizmirst to, kas mūsu mīļajiem vai seniem paziņām liek atplaukt vai dziedāt. Šo cilvēku īpašības, kas lika mums viņus iemīlēt, uzskatām kā pašas par sevi saprotamas.
Kad aizmirstam, kā ieskatīties un ieklausīties mūsu mīļajos, kā viņus novērtēt, kļūstam nevērīgi. Pārāk bieži aiz tīras nevērības mūsu attiecības notrulinās un apsīkst, izjūk un izbeidzas, No tā var izvairīties, Pievēršot uzmanību citu cilvēku vajadzībām un jūtām.
........
Šai sakarā es esmu padarbojusies un izšuvusi kartiņas.
Izšuvumi nav lieli tā kā tie daudz laika neaizņēma, bet kartiņu noformēšana tas jau bija savādāk. Sākumā noformēšanas idejas nekādi negribēja doties man rokās. Bet tad lēnām, lēnām idejas kā tāds ūdenskritums man sāka gāzties virsū spēju tās tik realizēt. Pabeidzot darbu jutos patiesi nogurusi un iztukšota. Tas laikam nozīmē tikai to kad šajos darbos 100% ieliku visu savu sirdi. Ceru, ka kartiņu saņēmēji sajutīs kādu mīlestības stariņu ko izstaro šīs kartiņas.
Un kā tad Valentīn diena iedomājama bez sirdīm. Arī es sašuvu vairākas, lai katram mīļam cilvēkam var kripatiņu no savas sirsniņas pasniegt.
Sirsniņas nav lielas apmēram 18cm garas, bet mīkstas. Materiāli parasts kokvilnas audums, pildāmais materiāls un dažādi noformēšanas sīkumi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru