pirmdiena, 2015. gada 21. septembris

Kad vīrietis apskauj sievieti…











  

— Kad vīrietis klusi no aizmugures pienāk un apķer sievieti, tad savām rokām viņš noslēdz Apli. Viņas un savu. Maiguma, siltuma, sapratnes, drošības apli. Un pašā šī dzīvā apļa vidū viņš nostāda sievieti. Ar to viņš parāda, ka tagad viņa ir vīrieša Visuma centrs. Vīrietis apķer sievieti un klusē. Klusē arī sieviete. Viņa jūt, kā no karstajām un klusajām rokām izdalās silta plūsma.

Kad vīrietis apķer sievieti, tad tajā brīdī viņai izaug spārni. Šajā aplī viņa jūtas mierīgi. Ērti. Šajā klusajā maigumā viņa izkūst kā cukura graudiņš. Kas viņa tagad ir, stāvot vīrieša dzīvā apļa centrā? Ko viņa jūt? Kas viņa ir šajā brīdī? Sieviete vai meitene? Mīļotā vai mīloša?
Klusums…nepateiktais kā viegls pleds apsedz sievietes plecus… un paslēpj viņas domas no vīrieša…vai arī vairs neslēpj? Jo viņš viņu tagad tikai apskauj, aizsargā viņu no ārpasaules, kur ir tik auksti un salīgi. Bet šeit, viņa rokās, ir silti un ērti…Aizsargāti. Un mierīgi. Viss tas, ko sieviete meklē šeit arī atrodas…
/Deivids Tumarinsons/ 

Vēlējos padalīties ar Jums šajās domās, sajūtās... varbūt kāds/-a sajutīs to pašu ko sajutu es lasot augstāk minēto. Varbūt kāds/-a izlasot šo vēlēsiet nevilšus pieiet klāt savam cilvēkam un apskaut to negaidot neko sevišķu, neko īpašu. Ja Jūsos ir šī sajūta dariet to negaidiet īpašo mirkli, jo šis MIRKLIS JAU IR!!!

Esmu šeit lai...

Ienācu tādēļ, lai tevi apskautu.
Pieietu klāt un maigi noskūpstītu.
Ienācu tādēļ, lai tevi ieraudzītu.
Paņemtu plaukstas tavas un sasildītu.
Ienācu tādēļ, lai mīlestību dotu.
Jo tikai tevī es savu patvērumu rodu.
Ienācu tādēļ, lai kopā paklusētu
Šajā klusumā tavus sirdspukstus sadzirdētu.
/Evita Elksne/

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana